Anīsa sēklu dzimtene ir Tuvie Austrumi un Vidusjūras austrumi. Anīsa sēkļu smarža un garša ir ļoti līdzīga lakricas saknei, fenheļu sēklām un anīsa zvaigznēm. Botāniski šie augi nav saistīti, bet to sastāvā ir anetols, kas izraisa šo saldo, aromātisko garšu paleti. Anīsa sēklas ir iecienītas gan sadajos, gan sāļajos ēddinos- to pievieno maizītēm, desām, tomātu mērcēm, kazu sieram un arī cepumiem, kūkām, kā arī liķieriem, lai piedotu jaunu smaržu.